NASA izmanto AI, lai desmitgadēm krātos datos meklētu jaunus atklājumus

NASA izmanto AI, lai desmitgadēm krātos datos meklētu jaunus atklājumus

NASA rīcībā ir milzīgs zinātnisko datu arhīvs, kas veidojies desmitgadēm ilgu misiju un pētījumu laikā. Tagad aģentūra arvien vairāk izmanto mākslīgo intelektu, lai šajos datos ātrāk atrastu sakarības, pamanītu likumsakarības un palīdzētu zinātniekiem nonākt pie jauniem atklājumiem. Par šo darbu 28. septembrī stāsta Microsoft savā oficiālajā tehnoloģiju sadaļā.

Datu ir vairāk, nekā cilvēks spēj pārskatīt

NASA zinātnisko datu arhīvos pašlaik ir vairāk nekā 150 petabaiti informācijas. Tā iegūta ar teleskopiem, satelītiem, orbīteriem, nolaišanās aparātiem un citiem zinātniskajiem instrumentiem. NASA norāda, ka šāda apjoma un sarežģītības datu izpēte ar tradicionālām metodēm kļūst arvien grūtāka. Tāpēc mākslīgais intelekts tiek izmantots, lai savienotu informāciju no dažādām misijām, instrumentiem, simulācijām un zinātnes jomām. Vienkārši sakot, AI var palīdzēt ne tikai ātrāk atrast konkrētu informāciju, bet arī pamanīt sakarības starp datiem, kurus cilvēkam būtu ļoti sarežģīti pārbaudīt manuāli.

Jautājumu var uzdot vienkāršā valodā

Viens no virzieniem ir AI rīki, kas ļauj zinātniekiem piekļūt sarežģītiem Zemes zinātņu datiem, izmantojot dabisko valodu.Tas maina pašu pieeju datiem. Tā vietā, lai vispirms saprastu, kādā datubāzē atrodas vajadzīgā informācija un kā to tehniski sameklēt, pētnieks var formulēt jautājumu sev ierastā valodā un izmantot AI kā palīgu datu izpētē. Šādu pieeju NASA izmanto, lai atvieglotu darbu ar Zemes zinātņu datiem un padarītu lielos datu arhīvus pieejamākus pētniekiem.

AI palīdz meklēt to, ko cilvēks vēl nav pamanījis

NASA īpaši interesē iespēja izmantot AI ne tikai jau zināmu jautājumu atbildēšanai, bet arī jaunu zinātnisku atziņu meklēšanai. NASA norāda, ka AI var palīdzēt identificēt modeļus, kas citādi varētu palikt nepamanīti, uzlabot prognozes un savienot dažādu misiju un instrumentu iegūto informāciju.Tas ir svarīgi tāpēc, ka NASA arhīvi turpina augt. NASA Science Mission Directorate pārvalda vairāk nekā 150 petabaitus zinātnisko datu, un aģentūras dati liecina, ka to apjoms turpinās palielināties.

No datu arhīva līdz jaunam atklājumam

Šajā darbā AI nav domāts kā zinātnieka aizvietotājs. Tā galvenā loma ir palīdzēt cilvēkiem ātrāk orientēties informācijas apjomā, atrast potenciāli nozīmīgas sakarības un pievērst uzmanību datiem, kuriem nepieciešama tālāka izpēte.NASA jau iepriekš norādījusi, ka tās zinātniskie arhīvi pārsniedz 150 petabaitus un ka mākslīgais intelekts varētu palīdzēt savienot datus no dažādām misijām, instrumentiem un pētījumu jomām.Tas nozīmē, ka nākotnē jauni kosmosa atklājumi varētu rasties ne tikai no jauniem teleskopiem vai kosmosa misijām. Daļa atbilžu jau varētu atrasties NASA arhīvos – tikai līdz šim tās bijis pārāk daudz, lai cilvēks tās visas varētu pārskatīt.

Avots: Microsoft, 28.09.2026., NASA.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Atstājiet savu komentāru
scroll to top