2026. gada pirmajā pusgadā Latvijas iedzīvotāji finanšu krāpniecībās zaudēja 7,8 miljonus eiro jeb vidēji aptuveni 1,3 miljonus eiro mēnesī. Šos datus 14. oktobrī, atklājot starptautisko kiberdrošības konferenci “CyberChess 2026” Rīgā, uzsvēra ārlietu ministre Baiba Braže. Ministre norādīja, ka kiberdrošības apdraudējumi skar gan valsts iestādes un uzņēmumus, gan iedzīvotājus. Sociālā inženierija, identitātes zādzības un krāpniecība joprojām ir būtiski riski, savukārt uzbrucēji arvien plašāk izmanto arī mākslīgā intelekta iespējas.
Mākslīgais intelekts maina arī kiberuzbrukumus
Mākslīgais intelekts var palīdzēt organizācijām ātrāk analizēt datus un pamanīt aizdomīgas darbības. Taču to var izmantot arī uzbrukumu sagatavošanai, piemēram, pārliecinošāku krāpniecisku ziņojumu veidošanai un informācijas apkopošanai par potenciālajiem upuriem. Tāpēc kiberdrošība vairs nav tikai IT speciālistu atbildība. Uzņēmumiem jādomā par sistēmu aizsardzību, darbinieku apmācību un rīcības plāniem gadījumiem, kad noticis incidents. Savukārt iedzīvotājiem ir svarīgi kritiski izvērtēt saņemtos ziņojumus, pārbaudīt sūtītāju un neizpaust piekļuves datus vai bankas informāciju pēc aizdomīgiem pieprasījumiem.
Kopīga aizsardzība un pieredzes apmaiņa
Rīgā 14. un 15. oktobrī notika starptautiskā kiberdrošības konference “CyberChess 2026”, kas klātienē pulcēja vairāk nekā 800 dalībnieku no 30 valstīm. Konferencē eksperti apsprieda mākslīgā intelekta izmantošanu uzbrukumos un aizsardzībā, kritiskās infrastruktūras noturību, kiberkrīžu pārvaldību un praktiskās kiberaizsardzības metodes. Pasākums apvienoja tehniskos speciālistus, valsts institūciju un militārās jomas pārstāvjus, kā arī interneta un telekomunikāciju nozares profesionāļus. Šāda pieredzes apmaiņa palīdz labāk sagatavoties situācijām, kad uzbrukums vienai organizācijai var ietekmēt arī citus pakalpojumus vai infrastruktūru. Ārlietu ministrija norāda, ka Krievija joprojām ir galvenais kiberdraudu avots Latvijai un Ziemeļvalstu–Baltijas reģionam. Krievijas atbalstīti grupējumi turpina vērsties pret valsts iestādēm un uzņēmumiem, arvien plašāk izmantojot arī mākslīgā intelekta iespējas. Kiberdrošība tādējādi kļūst par kopīgu atbildību — no valsts iestādēm un uzņēmumiem līdz katram digitālo pakalpojumu lietotājam. Tehnoloģiju attīstība sniedz jaunas iespējas, taču vienlaikus prasa arī prasmi laikus pamanīt riskus un rīkoties droši.
Avoti: Ārlietu ministrija; CERT.LV
