Kad runājam par mākslīgo intelektu, parasti pirmie prātā nāk ChatGPT, Gemini un citi populāri čatboti. Taču aiz tiem ir pavisam cita pasaule – milzu datori, datu centri, milzīgs datu apjoms un enerģija, kas vajadzīga, lai tas viss darbotos.Tieši par šo tehnoloģiju pusi Eiropā šobrīd tiek domāts arvien vairāk. Eiropas Savienība vēlas stiprināt savas spējas mākslīgā intelekta jomā un mazināt atkarību no tehnoloģijām, kas tiek izstrādātas ārpus Eiropas.16.septembrī Eiropas Komisija paziņoja, ka 19 ES dalībvalstis, tostarp Latvija, kopīgi izstrādā projektu mākslīgā intelekta jomā. Projekta mērķis ir attīstīt Eiropas MI ekosistēmu un veicināt MI risinājumu izmantošanu dažādās nozarēs. Projektu koordinē Vācija.
Vajadzīgi arī ļoti jaudīgi datori
Lai izveidotu un darbinātu jaudīgus MI modeļus, ar programmu vien nepietiek. Vajadzīgi milzu datori, kas spēj ļoti ātri apstrādāt milzīgu informācijas daudzumu. Tam nepieciešami arī datu centri, specializēti procesori un daudz enerģijas.Eiropa šim nolūkam veido tā sauktās AI Factories jeb MI rūpnīcas. Nosaukums varbūt izklausās pēc vietas, kur kaut kas tiek ražots ar konveijera palīdzību, taču patiesībā tās ir jaudīgas skaitļošanas infrastruktūras. Tajās pētnieki, uzņēmumi, citas organizācijas var izstrādāt, apmācīt un darbināt mākslīgā intelekta modeļus.Eiropas Komisija pašlaik norāda uz 19 AI Factories un 13 ar tām saistītām infrastruktūras vienībām jeb antenām. Arī ar to nepietiek. Jūlijā Eiropas Komisija izsludināja uzaicinājumu izveidot līdz septiņām AI Gigafactories, vēl jaudīgākām infrastruktūrām, kas paredzētas nākamās paaudzes MI modeļu izstrādei un apmācīšanai.Šiem projektiem paredzēts līdz 10 miljardiem eiro ES un dalībvalstu finansējuma, bet Komisija sagaida vismaz 20 miljardus eiro privāto investīciju.
Kāpēc Eiropai tas ir svarīgi?
Te bieži parādās jēdziens “tehnoloģiskā suverenitāte”. Izklausās sarežģīti, bet doma ir diezgan vienkārša – Eiropa vēlas, lai tai būtu lielākas iespējas pašai attīstīt un izmantot svarīgākās digitālās tehnoloģijas un infrastruktūru.Tas attiecas ne tikai uz mākslīgo intelektu. Eiropas plānos ietilpst arī mikroshēmas, mākoņdatošana, datu infrastruktūra un atvērtā koda tehnoloģijas.Īpaši būtiski tas kļūst valsts pārvaldē. Ja mākslīgais intelekts tiek izmantots darbā ar dokumentiem vai sensitīviem datiem, svarīgs ir ne tikai jautājums par to, cik gudrs ir konkrētais MI modelis. Tikpat svarīgi ir zināt, kur atrodas dati un infrastruktūra, kas nodrošina sistēmas darbību.
Latvija ir viena no 19 valstīm
Latvija šajā projektā nav tikai vērotāja. Tā ir viena no 19 ES dalībvalstīm, kas tajā piedalās. Kopā ar Latviju projektā iesaistījušās Austrija, Beļģija, Francija, Horvātija, Igaunija, Itālija, Īrija, Luksemburga, Nīderlande, Polija, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija, Ungārija, Vācija un Zviedrija. Projektu koordinē Vācija.Šeit iederas arī Latvijas uzņēmums Tilde, par kura darbību Vācijā rakstījām iepriekš. Tilde izstrādā valodu tehnoloģijas un mākslīgā intelekta risinājumus Eiropas valodām. Uzņēmuma MI risinājumu pašlaik izvērtē Meklenburgas-Priekšpomerānijas zemes valdība Vācijā.Tātad Eiropas MI stāsts nav tikai par to, kurš izveidos nākamo iespaidīgo čatbotu. Aiz tā visa ir tīri praktiskas lietas: datori, datu centri, enerģija, dati un cilvēki, kas šo tehnoloģiju izstrādā.Un Eiropa šobrīd mēģina panākt, lai šajā ķēdē tai pašai būtu lielāka loma.
Avots: Eiropas Komisija, 16.09.2026.
