Mūsdienu aviācija, neraugoties uz visiem skārienekrāniem pilotu kabīnēs un kompozītmateriāliem, joprojām ir diezgan konservatīva joma. Lidmašīna sasveras tāpēc, ka metāla plāksne uz spārna noliecas uz augšu vai uz leju. Tas ir efektīvi, taču sarežģīti, smagi un rada milzīgu aerodinamisko pretestību. DARPA projekts ar nosaukumu CRANE (Control of Revolutionary Aircraft with Novel Effectors) ir apņēmies šos mehāniskos anahronismus izmest vēstures mēslainē.
Pneimatika mehānikas vietā
Galvenā šova zvaigzne ir eksperimentālais bezpilota lidaparāts X-65, ko izstrādā Aurora Flight Sciences (uzņēmuma Boeing meitasuzņēmums). Inženieri jau ir pārgājuši uz kritiski svarīgu posmu – spārnu uzstādīšanu. Taču tie nav vienkārši spārni: tajos ir iebūvētas 14 aktīvās plūsmas kontroles (Active Flow Control jeb AFC) sistēmas sprauslas.
Tā vietā, lai kustinātu spārna daļas, X-65 izpūtīs augsta spiediena saspiesta gaisa strūklas. Tas maina spiedienu ap spārnu un attiecīgi arī lidojuma trajektoriju. Sākotnēji izstrādātāji ir saglabājuši klasiskos eleronus – katram gadījumam, lai nesasistu dārgo rotaļlietu jau pirmajā testā. Tomēr galīgais mērķis ir ambiciozs: pilnībā atbrīvoties no kustīgajām virsmām, padarot konstrukciju monolītu.
Parametri un “nestandarta” izskats
Pats aparāts izskatās tā, it kā būtu nokāpis no pagājušā gadsimta zinātniskās fantastikas lapaspusēm. Tam ir rombveida spārns ar savienotiem galiem un divi vertikālie ķīļi. Spēka iekārta ir viens reaktīvais dzinējs, un gaisu tas “rij” caur apakšējo gaisa ieplūdes atveri. Šāda shēma izvēlēta nevis skaistuma dēļ, bet lai maksimāli pārbaudītu, kā gaisa plūsmas mijiedarbojas ar korpusu dažādos režīmos.
The wings have arrived — the next big milestone for X‑65! Built at our WV facility, the triangular wings enable active flow control testing across multiple sweeps. Integration is underway in VA as we push toward first flight for the @DARPA CRANE program. pic.twitter.com/w6jhT7ptzI
— Aurora Flight Sciences (@AuroraFlightSci) June 23, 2026
Arī skaitļi ir iespaidīgi. Spārnu vēziens ir aptuveni 9 metri, bet maksimālā pacelšanās masa sasniedz 3,2 tonnas. Tas nav nekāds mazais izlūkošanas drons, bet gan pilnvērtīgs tehnoloģiju demonstrators, ko izmēru un svara ziņā var salīdzināt ar vieglo iznīcinātāju.
Progresa cena un perspektīvas
Programma sākās jau 2020. gadā, un, kā tas bieži notiek ar DARPA projektiem, termiņi nedaudz nobīdījās, bet budžets pieauga. Tikai kopš 2024. finanšu gada X-65 pilnveidošanai un savedīšanai kārtībā tika novirzīti aptuveni 63 000 000 ASV dolāru (aptuveni 2 583 000 000 Ukrainas hrivnu).
Kāpēc Pentagonam vajadzīgi šie eksperimenti? Viss ir vienkārši. Kustīgu daļu trūkums uz spārniem nozīmē mazāku svaru, labāku “neredzamību” radariem (mazāk salaiduma vietu un spraugu) un ievērojami vienkāršāku apkopi. Mazāk mehānismu, kas var salūzt – augstāka uzticamība kaujā. Ja viss noritēs pēc plāna, pirmo lidojumu mēs redzēsim 2027. kārtējā gadā.
Kamēr militāristi eksperimentē ar gaisa plūsmām, arī civilais sektors nestāv uz vietas: piemēram, jūras “lidmašīna” Squire paātrinājās līdz 130 km/h, demonstrējot jaunās paaudzes ekranoplānu iespējas.
