Mikroshēmu izstrāde daudziem joprojām šķiet sarežģīta nozare, kurā iespējams darboties tikai pēc ilgiem studiju gadiem un ar dārgu aprīkojumu. Taču Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rīkotajā tehnoloģiju sprintā jaunieši trīs dienās no idejām nonāca līdz gandrīz 50 čipu projektiem. Pasākumā «Chipathon 2026» piedalījās vidusskolēni un studenti, kuri apguva mikroshēmu projektēšanas pamatus un izmēģināja spēkus elektronikas un iegulto sistēmu izstrādē. Interese par pasākumu bija liela un tika saņemti gandrīz 200 pieteikumu, bet klātienes dalībai atlasīja 80 cilvēkus.
No idejas līdz čipa dizainam
Sprinta laikā dalībnieki apguva digitālo loģiku, programmēšanu un elektroniku, izmantojot brīvpieejas rīkus. Mērķis bija ne tikai iepazīt teoriju, bet arī izveidot praktiski īstenojamu mikroshēmas dizainu. Projektu vērtēšanā tika ņemta vērā to sarežģītība, čipa platības izmantošanas efektivitāte un idejas radošums. Tika ņemts vērā arī publikas vērtējums. Piecu labāko projektu autori saņēma izstrādes plates, bet pārējie dalībnieki varēs izmantot RTU koplietošanas plates, lai turpinātu darbu pie saviem risinājumiem. Svarīgi, ka šāds pasākums nav tikai sacensība par labāko ideju. Tas dod jauniešiem iespēju iepazīt procesu, kurā digitāla iecere pārtop tehniskā projektā, un saprast, kā savā starpā saistās programmēšana, elektronika un mikroshēmu uzbūve.
Projekti vēl gaida ražošanu
Nākamais solis būs dalībnieku izstrādāto čipu dizainu nosūtīšana ražošanai, izmantojot starptautisko atvērtā čipu projektēšanas platformu «Tiny Tapeout». RTU norāda, ka gatavos čipus paredzēts saņemt aptuveni sešu mēnešu laikā. Pēc tam tos varēs testēt, izmantojot izstrādes plates un brīvpieejas rīkus. Tas nozīmē, ka sprinta noslēgums vēl nav gatava produkta izveide. Dalībniekiem būs jāpārbauda, kā viņu izstrādātie risinājumi darbojas reālā mikroshēmā, un, iespējams, jāveic turpmāki uzlabojumi. Pasākumu organizēja RTU, zinātnes universitāšu akcelerators «UniLab», «Tiny Tapeout», «Vulkos» un «Chip Design Germany», iesaistot arī Latvijas elektronikas nozares pārstāvjus un citus atbalstītājus.
Kāpēc tas ir svarīgi Latvijai?
Mikroshēmas ir būtiska daļa no viedierīcēm, sakaru sistēmām, transporta, rūpniecības un mākslīgā intelekta tehnoloģijām. Tāpēc speciālistu sagatavošana un praktisku iemaņu attīstīšana ir svarīga arī valstīs, kuras pašas nekonkurē ar pasaules lielākajiem mikroshēmu ražotājiem. «Chipathon 2026» parāda, ka jaunieši var sākt apgūt šo jomu arī praktiski, neaprobežojoties ar teorētisku priekšstatu par to, kā top elektronika. Gandrīz 50 projektu izstrāde trīs dienās ir labs sākums, taču to patiesā vērtība būs redzama tad, kad dizaini būs saražoti un dalībnieki varēs pārbaudīt savas idejas darbībā.
Avots: RTU
