Latvijas tehnoloģiju uzņēmuma Tilde mākslīgā intelekta risinājumu pašlaik izvērtē Vācijas Meklenburgas-Priekšpomerānijas zemes valdība. Tiek vērtēts pilotprojekts, kurā Tilde piegādātu mākslīgā intelekta platformu valsts pārvaldes vajadzībām. Sarunas par Tildes risinājumiem notiek arī ar citām Vācijas pašvaldībām, kas meklē drošus risinājumus darbam ar datiem. Vācija Tildei jau ir viens no nozīmīgākajiem eksporta tirgiem. Līdzās Vācijai starp trim lielākajiem Tildes eksporta tirgiem ir Somija un Francija. 2025. gadā eksports veidoja 80,9% uzņēmuma apgrozījuma, kas sasniedza 7,916 miljonus eiro.
Kāpēc valsts pārvaldei vajadzīgs īpašs MI risinājums?
Viena no Tildes tehnoloģiju priekšrocībām ir iespēja mākslīgā intelekta modeli izvietot klienta paša infrastruktūrā. Publiskajā sektorā tas ir būtiski, jo sistēmām jāstrādā ar dokumentiem un citiem datiem, tostarp informāciju, kas var saturēt personas datus. Tilde koncentrējas uz specializētiem mākslīgā intelekta risinājumiem, nevis cenšas konkurēt ar vispārējas nozīmes sistēmām, piemēram, ChatGPT vai Gemini. Uzņēmuma tehnoloģijas paredzētas tādiem uzdevumiem kā tulkošana, dokumentu kopsavilkumu veidošana un teksta pārbaude. Sistēmās iespējams izmantot arī konkrētas organizācijas rīcībā esošos datus, lai rezultāti būtu balstīti tās informācijā. Būtiska Tildes tehnoloģiju daļa ir darbs ar Eiropas valodām. Uzņēmuma izstrādātais atvērtā koda pamata modelis TildeOpen tika publicēts 2025. gadā, bet 2026. gada februārī tas tika pielāgots tulkošanai 34 Eiropas valodās.TildeOpen ir kompakts modelis, kas paredzēts specializētiem valodu tehnoloģiju uzdevumiem. Tilde uzsver, ka tā mērķis nav konkurēt ar OpenAI, Anthropic un citu uzņēmumu vispārējas nozīmes mākslīgā intelekta sistēmām.
Tildes risinājumus izmanto arī citās Eiropas valstīs
Tildes valodu tehnoloģiju risinājumi tiek izmantoti Igaunijā, Lietuvā, Horvātijā, Maltā, Islandē un Somijā. Somijā uzņēmuma tehnoloģijas izmantotas arī parlamentā un premjerministra birojā.Tilde izstrādājusi arī valsts pārvaldei paredzēto platformu Hugo. Latvijā tās uzturēšanā iesaistīts Kultūras informācijas sistēmu centrs, savukārt Eiropas Komisija ir atbalstījusi šādu centralizētu valodas tehnoloģiju platformu ieviešanu arī citās Eiropas Savienības dalībvalstīs.Vācijas gadījumā lēmums par plašāku ieviešanu vēl nav pieņemts. Pašlaik tiek vērtēts konkrētais risinājums, bet paralēli turpinās sarunas ar citām pašvaldībām par drošu datu pārvaldību.
Avots: LSM
