Kamēr mākslīgais intelekts pamazām nonāk arvien vairākās programmās, viena no pazīstamākajām atvērtā koda biroja programmām izvēlas nesteigties. LibreOffice pagaidām neiekļaus MI savā noklusējuma instalācijā, jo izstrādātāji uzskata, ka pašlaik nav risinājuma, kas vienlaikus nodrošinātu pietiekamu datu aizsardzību, lietotāja kontroli un neatkarību no viena MI pakalpojumu sniedzēja. Par šo nostāju 6. oktobrī raksta TechCrunch, atsaucoties uz LibreOffice izstrādātāju organizācijas The Document Foundation iepriekš publicēto skaidrojumu. Organizācija uzsver, ka tā nav pilnībā atteikusies no mākslīgā intelekta. Runa ir par to, kā MI tiek integrēts programmatūrā un kā tiek aizsargāti lietotāja dati.
Kāpēc LibreOffice negrib MI?
LibreOffice izmanto miljoniem cilvēku un organizāciju, tostarp skolās, slimnīcās, valsts iestādēs un juridiskajās firmās. Šādās vietās dokumentos var atrasties personas dati, medicīniska informācija, juridiski dokumenti vai cita konfidenciāla informācija. Tāpēc The Document Foundation uzskata, ka lietotājam ir jāzina, kur notiek MI apstrāde un kas notiek ar dokumenta saturu. Organizācija nevēlas situāciju, kurā programma automātiski nosūta dokumentu uz kāda ārēja uzņēmuma serveriem. Lietotājam jāspēj izvēlēties, vai MI darbojas viņa datorā, paša kontrolētā infrastruktūrā vai lietotāja izvēlētā servisā.
Pieci svarīgi nosacījumi
The Document Foundation ir formulējusi vairākas prasības, kurām MI risinājumam būtu jāatbilst, pirms tas varētu nonākt LibreOffice noklusējuma konfigurācijā. Pirmkārt, lietotājam jāspēj kontrolēt, kur notiek MI aprēķini. Otrkārt, dokumenta saturs nedrīkst atstāt datoru bez lietotāja atļaujas. Treškārt, MI funkcijām jāatbilst LibreOffice politikai neizmantot telemetriju. Ceturtkārt, programmatūra nedrīkst būt piesaistīta vienam konkrētam MI pakalpojumu sniedzējam. Piektā prasība attiecas uz dokumentu formātu – MI radītajam saturam jābūt savietojamam ar atvērto ODF jeb OpenDocument formātu, ko izmanto LibreOffice. Ir arī vēl viena būtiska prasība, proti, MI funkcijām jābūt pilnībā izvēles iespējai. Tās jāvar uzstādīt vai noņemt, un lietotājam, kurš MI nevēlas izmantot, nevajadzētu to redzēt savā darba vidē.
MI tomēr nav aizliegts
Tas nenozīmē, ka LibreOffice lietotājiem MI iespējas ir pilnībā liegtas.Tie, kuri vēlas izmantot mākslīgo intelektu, var instalēt trešo pušu paplašinājumus. The Document Foundation norāda, ka daudzi no tiem var savienoties ar lokāli datorā darbināmiem MI modeļiem, izmantojot, piemēram, Ollama vai LM Studio. Šādā gadījumā dokumenta saturs var palikt lietotāja datorā. Taču šie paplašinājumi nav The Document Foundation izstrādāti vai uzturēti, tāpēc lietotājam pašam jāizvērtē, kā konkrētais paplašinājums darbojas un vai tas izmanto mākoņpakalpojumus.
Kamēr citi MI pievieno, LibreOffice nogaida
LibreOffice izvēle ir diezgan neparasta laikā, kad MI kļūst par ierastu biroja programmu sastāvdaļu. Daudzi programmatūras uzņēmumi savos produktos arvien plašāk piedāvā MI asistentus, kas var rakstīt, apkopot, pārveidot un analizēt dokumentus. LibreOffice pagaidām izvēlas pretējo ceļu. Svarīgi, ka The Document Foundation šo lēmumu nesauc par galīgu atteikšanos no MI. Organizācija norāda, ka tehnoloģija strauji attīstās un nākotnē var parādīties risinājums, kas atbilst visām tās prasībām. Līdz tam LibreOffice noklusējuma instalācijā MI nebūs. Lietotāji, kuri to vēlas, var izmantot paplašinājumus, bet pārējiem nekas nav jāaktivizē un nekas nav jānosūta uz ārēju MI servisu. Šis ir interesants atgādinājums laikā, kad par MI bieži runā kā par funkciju, kas obligāti jāieliek katrā jaunā programmā. LibreOffice gadījumā izstrādātāji uzdod citu jautājumu: vai MI funkcija patiešām ir tā vērta, lai lietotājs tās dēļ zaudētu kontroli pār saviem datiem? Un pagaidām viņu atbilde ir vienkārša – ja drošības un privātuma nosacījumus nevar garantēt, tad labāk bez MI.
Avoti: The Document Foundation, TechCrunch
