Latvijas aizsardzības industrija pēdējos gados kļuvusi par nozari, kurā savienojas tehnoloģijas, ražošana un arvien lielāks pieprasījums pēc drošības risinājumiem. Latvijā jau tiek izstrādāti droni, autonomās sistēmas un citi aizsardzības tehnoloģiju risinājumi, bet tagad arvien skaļāk izskan jautājums – ko vēl Latvija pati varētu ražot? Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas (DAIF Latvija) valdes priekšsēdētāja Elīna Egle norāda, ka Latvijas uzņēmumiem ir potenciāls attīstīt arī militāra rakstura preču ražošanu. Vienlaikus nozarei nepieciešami jauni pasūtījumi, kvalificēti darbinieki un piemērots regulējums.
Aizsardzības industrijā jau ir simtiem uzņēmumu
Pēc Egles aplēsēm Latvijas aizsardzības un iekšlietu nozarēs pašlaik darbojas ap 600 piegādātāju jeb uzņēmumu. Liela daļa no tiem strādā arī civilajā sektorā un ražo vai piegādā divējāda lietojuma produktus: tehnoloģijas, ko var izmantot gan civilām, gan aizsardzības vajadzībām. Aizsardzības ministrijas aprīlī publicētie dati liecina, ka Latvijā ir vismaz 240 uzņēmumi ar divējāda lietojuma un/vai militāriem produktiem. No tiem 123 uzņēmumi ir licencēti darbībai militāro preču jomā. Latvijā pašlaik tiek ražoti vismaz 208 militārie un 106 divējāda lietojuma produkti. Tas nozīmē, ka Latvijas aizsardzības industrija nav tikai nākotnes iecere, jo ražošana jau notiek.
Droni ir tikai sākums
Viens no redzamākajiem piemēriem ir bezpilota un autonomās sistēmas. Aizsardzības ministrija norāda, ka droni un autonomās sistēmas ir viena no nozīmīgākajām Latvijas aizsardzības industrijas produktu grupām. Latvijas uzņēmumu tehnoloģijas jau nonāk arī pie sabiedrotajiem. Piemēram, Francija izvēlējusies Latvijā izstrādāto BLAZE autonomo pārtvērējdronu sistēmu. Tā jau iepriekš piegādāta Latvijai, Beļģijai un Igaunijai, bet Francija kļūs par ceturto Eiropas NATO dalībvalsti, kas to ieviesīs. Šajā gadījumā interesanti ir arī tas, ka Latvijā izstrādātā tehnoloģija tiek pārnesta uz ražošanu Francijā. Tas parāda, ka Latvijas uzņēmumu iespēja nav tikai pārdot gatavu produktu, to tehnoloģijas var kļūt par daļu no plašākas Eiropas aizsardzības industrijas.
Nauda industrijai jau seko
Aizsardzības industrijas izaugsmi raksturo arī uzņēmumu finanšu rezultāti. 157 DAIF Latvija un DefNet uzņēmumu kopējais apgrozījums 2025. gadā sasniedza 2,334 miljardus eiro, kas ir par 6,6% vairāk nekā gadu iepriekš. To kopējā peļņa sasniedza 322,4 miljonus eiro, bet uzņēmumos strādāja 15 212 cilvēki. Aizsardzības ministrija kopš 2025. gada ir izsniegusi arī atzinumus militārās ražošanas projektiem, kuros uzņēmumi plāno ieguldīt vairāk nekā 139 miljonus eiro. Divējāda lietojuma projektiem pieejams vēl vairāk nekā 74 miljonu eiro valsts atbalsts.
Nākamais izaicinājums – ražot vairāk
Ar tehnoloģiju izstrādi vien nepietiek. Ja Latvija vēlas kļūt par nozīmīgāku aizsardzības industrijas dalībnieci, uzņēmumiem jāspēj palielināt ražošanas apjomu un iekļauties starptautiskajās piegādes ķēdēs. Tieši tāpēc arvien svarīgāks kļūst jautājums par cilvēkiem. Egle norāda, ka uzņēmumiem ir grūti atrast augsti kvalificētus speciālistus, turklāt aizsardzības nozarē darbiniekiem bieži jāatbilst arī īpašām drošības prasībām. Latvijas aizsardzības industrijas stratēģijā paredzēts līdz 2028. gadam dubultot Nacionālo bruņoto spēku iegādes no vietējās industrijas līdz 20%, bet līdz 2036. gadam šo īpatsvaru palielināt līdz 30%. Tas nozīmē, ka valstij ir iespēja ne tikai vairāk iegādāties vietējo uzņēmumu produktus, bet arī radīt tiem tirgu jaunu tehnoloģiju attīstībai. Latvija jau ir pierādījusi, ka spēj radīt aizsardzības tehnoloģijas, kuras interesē NATO sabiedrotos. Nākamais solis ir panākt, lai arvien vairāk šo tehnoloģiju tiktu ne tikai izstrādātas, bet arī ražotas lielākā apjomā.
Avoti: Aizsardzības ministrija, LIAA, LETA
